Angāru arhitektūra – ātri, lēti, bīstami

«Nav pat divi gadi pagājuši, bet jau brūk kopā,» pukojas vecmāmuļa, krietnu gabalu stiepdama smagu Rimi iepirkumu maisu. Viņa līdz šim bija Saharova ielas veikala Prisma pastāvīgā kliente. Taču iecienītā bode uz nezināmu laiku ciet, jo novirzījies dzelzsbetona pārseguma panelis un ēka kļuvusi nedroša. Tāpat kā Zolitūdes Maxima, arī šis neglītais angārbūves eksemplārs tapis skopajos gados, kad būvniecībā tika ekonomēts pat uz nesošo konstrukciju rēķina.

Vai tā noticis arī šajā gadījumā, tagad skaidro ēkas īpašnieka Aivii centrs algoti eksperti, taču galvenā atbildība par veikala drošu ekspluatāciju gulsies uz to pašu, kurš veikalu slēdzis, – Būvniecības valsts kontroles biroju. Uz būvinspektora sniegtā atzinuma pamata vakar iestāde izdeva administratīvo aktu: «Nekavējoties aizliegt visas ēkas ekspluatāciju un novērst bīstamību.» Kad ēkas īpašnieks to izdarīs, birojs vēlreiz izvērtēs ēkas stāvokli un lems, vai atkal atļaut tās ekspluatāciju.

Atkal liekais svars

Pēc Maksimas sabrukšanas uzraugi pastiprināti kontrolēja visus tirdzniecības centrus, un Prizmā pēdējā pārbaude notika pagājušā gada maijā. Biroja pārstāve Inese Auniņa stāsta, ka toreiz nekādi trūkumi netika konstatēti. Savukārt īpašnieku tehniskais pārstāvis turpinājis regulāri sekot ēkas stāvoklim un pievērsis uzmanību plaisai pie pārsedzes paneļiem. Tā kļuva arvien lielāka. Piektdien īpašnieki pieņēma lēmumu drošības apsvērumu dēļ veikalu slēgt. Visu cieņu par šādu rīcību. Būvinspektora slēdziens apstiprināja lēmuma pareizību – ēkā konstatēta saliekamo dzelzsbetona pārseguma paneļu novirze no atbalsta sijas un izdrupumi paneļu apdarē. Iespējams, deformāciju veicinošs faktors – tāpat kā tas bija ar Maksimu – bija ēkas liekais svars. Maksimai uz jumta tika uzvesta melnzeme apstādījumu veidošanai, Prizmā slodze prastāka – autostāvvieta. Un vēl viena kopīga iezīme abiem veikaliem – tie tapuši liesajos gados, kad investori, inženieri un būvnieki darīja visu, lai apcirptu izdevumus. NRA.lv vēlējās uzzināt, vai apcirpts tika arī ēkas arhitektes Ināra Miezītes (SIA CORE PROJEKTS) gara lidojums un attiecīgi cieta viņas projekta izpildījums, taču autore atteicās runāt: «Līdz manīm vēl nekas nav nonācis. Man nav informācijas.» Varēja jau pati painteresēties. Arhitektūras un būvniecības nozare nevar izlikties, ka neko nezina, jo līdzīgu riska objektu Latvijā ir daudz.

Mazāksolīšanas principa sekas

Latvijas Arhitektu savienības valdes priekšsēdētājs Juris Poga to dēvē par angāru arhitektūru – paredzēta īslaicīgam lietojumam, ātri un vienkārši uzceļama, nepieciešamības gadījumā pārbūvējama. Taču arī šādām būvēm jābūt izmaksu robežai, zem kuras nolaisties nedrīkst, jo finansējums atstāj būtisku ietekmi uz gala rezultātu. Ne velti ārzemēs, ja ēka sabrūk, izmeklēšana notiek trijās pozīcijās – iespējamā kļūda projektā, kļūda būvniecībā un kļūda finansējumā. Bet Latvijā būvniecība gadiem darbojusies pēc mazāksolīšanas principa: «Es saskatu apdraudējumu visā šajā periodā. Visās būvēs, kas taisītas taupības laikā. Neviens nevar pateikt, uz kā rēķina tika taupīts.»

Arī Latvijas Būvinženieru savienības biedru secinājumi nesenajā diskusijā ar profesoru Egonu Lavendeli Zolitūdes mācības nav iepriecinoši. Būvniecībā ir daudz slēptu haltūru: «Viss notiekošais līdz šim bijis mērķtiecīgs ceļš uz to, lai rezultātā notiktu traģēdija Zolitūdē. Iepriekš notikušajās avārijās daudzviet Latvijā, par kurām tika klusēts, jo nebija upuru, bieži vien vainīga bija ne tik daudz paviršība vai nolaidība, cik izglītības un kompetences trūkums. Lai slēptu neveiksmes, par tām nerunāja atklāti, un inženieri nemācījās no citu bēdīgās pieredzes. Tātad – aktuāls jautājums arī Zolitūdes negadījuma sakarā: ko inženieri nesaprata un nezināja mehānikā?» Tagad šo pašu jautājumu liek uzdot, iespējams, jau nākamais objekts.

Konstrukcijas vai pamati

Protams, lai noskaidrotu precīzus deformācijas iemeslus, nepieciešama padziļināta izpēte. Arhitekts Juris Poga spriež, ka teorētiski to varēja izraisīt nepietiekama konstrukciju stiprība vai arī nosēdušies pamati, kas kūdrainajā Pļavnieku gruntī būtu pavisam iespējams. Ja aizšļūc pamats, viss pārējais deformējas tam līdzi – balsti, sijas, pārsedzes.
Pašlaik veikala ēka ir slēgta. Darbiniekiem tika atļauts ātri paņemt savas mantas, bet piekodināts staigāt tikai pa konkrētām vietām. Visas preces palikušas iekšā. Uzņēmuma Prisma Latvija Drošības un tehniskā dienesta vadītājs Ģirts Bondars spriež, ka pārtiku nāksies norakstīt. Ēkas īpašnieks nomniekam zaudējumus kompensēšot.

Uz veikala durvīm un skatlogiem pašlaik lasāmi divu veidu uzraksti. Viens vēsta, ka līdz jūnija beigām notiks veikala rekonstrukcija, lai padarītu to vēl «ērtāku un pievilcīgāku». Taču šī nav sabiedrisko attiecību viltība. Prizmā patiešām bija plānots pārkārtot interjeru. Šobrīd patiesībai atbilst citi uzraksti – «Tehnisku iemeslu dēļ veikals slēgts».

Būvniecības valsts kontroles birojs paredzējis, ka savus divus mēnešus pārbaudes prasīs un arī jebkādu būvdarbu saskaņošanai un veikšanai būs vajadzīgs laiks.

Imants Vīksne

Foto:Wokandapix/https://pixabay.com/en/users/Wokandapix-614097//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/