autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Banku jaunās anketas tracina iedzīvotājus

Lai veiktu politiski nozīmīgu personu (PNP), to ģimenes locekļu, mīļāko un draugu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanai, Latvijas komercbankas drīzumā uzsāks savu klientu anketēšanu. Pirmie zem pārbaužu lupas nokļūs banku jaunie klienti, pēc tam arī visi pārējie.

Šā gada sākumā tika pieņemti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, nosakot izmaiņas politiski nozīmīgu personu definīcijā – šajā lokā ir plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku un arī citu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem PNP un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. No 1. jūnija jaunās klientu izpētes prasības attieksies uz jaunajiem klientiem, no 1. decembra – uz visiem banku klientiem. Tāpēc bankas uzsāks klientu anketēšanu.

Klientu anketēšana ir notikusi arī līdz šim. Taču, lai izpildītu jaunās prasības, bankām jāpārstrādā esošās anketas. Pēc baņķieru aplēsēm, Latvijā ir aptuveni 10 000 līdz 15 000 politiski nozīmīgu personu un vēl 175 000 līdz 190 000 viņu ģimenes locekļu, darījumu partneru un citu personu, ar kurām viņiem ir ciešas attiecības. Iepriekš bankas bija lēsušas, ka zem pastiprinātas pārbaudes lupas nokļūs pusmiljons iedzīvotāju jeb katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs.

Mulsinošās definīcijas

Spēkā esošā likuma izpratnē par politiski nozīmīgu personu tiek uzskatīta persona, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgus publiskus amatus, piemēram, valsts vai pašvaldības vadītājs, parlamenta deputāts, valdības vadītājs, ministrs, ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai pašvaldībā, augstākās tiesas tiesnesis vai cita līmeņa tiesu institūcijas loceklis un citi. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Atbilstības kontroles departamenta Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Markovskis gan uzsver, ka definīcija ir vispārīga un minētie amata nosaukumi ir tikai kā piemērs. Līdz ar to izpratne par to, kas ir un kas nav politiski nozīmīga persona, starp bankām var atšķirties. Tāpēc iespējams, ka viena banka konkrēto personu uzskatīs par politiski nozīmīgu, cita nē.

Par definīcijas neskaidrību liecina arī fakts, ka K. Markovskis, Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs un SEB bankas Darbības atbilstības pārvaldes vadītāja Dace Rušiņa nespēja pateikt, vai, piemēram, bijušais VID Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs Roberts Dirnēns būtu iekļauts PNP sarakstā.

Vēl lielākas neskaidrības ir par personām, kurām ir «citas ciešas attiecības» ar politiski nozīmīgām personām. FKTK, pamatojoties uz Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām (nevis Latvijas likumdošanu), mudina bankas par tādām uzskatīt personas ārpus ģimenes loka (piemēram, draugus, draudzenes, mīļākās, mīļākos), kā arī ar politiski nozīmīgu personu vienā politiskajā partijā, sabiedriskajā organizācijā vai arodbiedrībā esošus prominentus locekļus. Strikti ievērojot šos FKTK ieteikumus, sarakstā būtu jāiekļauj visi PNP draugi. Tāpat tajā nonāktu arī sabiedrībā plaši zināmas personas, kuras darbojas kādā sabiedriskā organizācijā, partijā vai pat arodbiedrībā, ja to biedrs būtu arī PNP.

FKTK uzskata, ka nekādas pretrunas starp Latvijas likumdošanas definīciju par PNP un Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijām nav, jo «Likums paredz, ka ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta personu tiek saprasta fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no šā panta 18. punktā minētajām personām. Savukārt FKTK ieteikumi sniedz skaidrojumu un piemērus, kas būtu saprotams ar jēdzienu citas ciešas attiecības, ņemot vērā starptautiskās labās prakses piemērus».

Riska grupai pastiprināta uzmanība

Par to, ka kāda persona tiks iekļauta PNP sarakstā, jāuztraucas neesot. Banka tāpat kā līdz šim turpinās sniegt klientiem, tajā skaitā PNP, pakalpojumus. Vienlaikus bankas par aizdomīgiem klienta darījumiem tāpat kā līdz šim ziņos Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam un to darīs neatkarīgi no tā, vai klients ir vai nav politiski nozīmīga persona.

«Taču līdz ar paplašināto definīciju paplašināsies to klientu loks, kuriem būs jānodrošina stingrāka uzraudzība no bankas puses, bet vēlamies uzsvērt, ka praktiskā līmenī klientiem būtiskas izmaiņas ikdienas sadarbībā ar banku tas nenesīs, jo jau šobrīd, uzsākot sadarbību ar banku, mēs lūdzam klientiem aizpildīt noteiktu anketu par viņa finansēm, darbības profilu, kā arī šādu anketēšu veicam ar noteiktu regularitāti. Politiski nozīmīgām personām šī anketēšana notiek biežāk, bet tas neizslēdz, ka arī jebkuram citam klientam, ņemot vērā viņa darījumus bankā, varam lūgt veikt anketas aizpildīšanu pēc pieprasījuma,» NRA.lv stāsta D. Rušiņa.

Tiesa, sarakstā nokļuvušajiem gan jārēķinās ar pastiprinātu uzmanību. Banka var uzdot papildu jautājumus par darījumiem, naudas izcelsmi utt.

Naudas sods nedraud

Noteikumi paredz, ka pats klients ir atbildīgs, lai sevi identificētu kā politiski nozīmīgu personu. Taču kā lai klienti saprot, ko no viņiem prasa, ja pat bankās nav vienotas izpratnes par to, kas ir PNP un tai pietuvinātas personas? K. Markovskis gan mierina, ka administratīvais sods par nepatiesu ziņu sniegšanu anketēšanā nedraud. Tiesa, banka par apzinātu informācijas slēpšanu var pārtraukt sadarbību ar konkrēto bankas klientu.

Igaunijā līdzīga PNP pārbaužu sistēma sāks darboties nākamā gada vidū.

VIEDOKĻI

Kristaps Markovskis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs:

– Balstoties uz starptautisku pieredzi un izdarītajiem secinājumiem, pasaulē daudzi izmeklēšanas gadījumi ir pierādījuši, ka visbiežāk politiski nozīmīgas personas prettiesisko darbību – kukuļošanu, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – īsteno caur saistītām personām – radiniekiem, laulātajiem, draugiem un darījumu partneriem. Tādēļ ir būtiski īstenot kontroli arī pār tādu personu darījumiem, kuras var tikt iesaistītas prettiesisko darbību veikšanā. Bankām ir būtiska loma, lai, sadarbojoties ar valsts institūcijām, novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo daudzviet pasaulē tieši bankas tiek izmantotas korupcijas rezultātā iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents:

– Valsts ir aicinājusi bankas palīgā svarīgā darbā – mazināt korupciju un citus nelikumīgus finanšu darījumus. Tādēļ savukārt bankas aicina palīgā savus klientus – pēc iespējas precīzi un godprātīgi aizpildīt banku anketas un sniegt nepieciešamo informāciju.

Ilze Šteinfelde

Foto:janeb13/https://pixabay.com/en/users/janeb13-725943//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru