autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Eiropā iedzīvotāji dzīvo 12 gadus ilgāk nekā Latvijā

2924461730_b70426fd63_zVeselības rādītāji – paredzamais mūža ilgums un veselīgi nodzīvoto gadu skaits – Eiropas Savienības valstīs izlīdzinās, taču atšķirības joprojām ir ievērojamas. Starpība starp ilgāko mūžu vīriešiem un īsāko Eiropā ir pat 12 gadu.

Eiropas Komisijas ziņojumā par nevienlīdzību veselības jomā Eiropā konstatēts, ka visilgāk vīrieši vidēji dzīvo Zviedrijā, bet sievietes – Francijā, un starpība starp šīm veselīgajām valstīm un tām, kur paredzamais mūža ilgums ir visīsākais (Bulgārija, Rumānija, Lietuva, arī Latvija), ir milzīga. Zviedrijā vīrieši dzīvo vidēji pat 12 gadus ilgāk nekā valstīs, kur vidējais vīriešu mūžs ir īsākais. Latvijā vīrieši vidēji nodzīvo desmit gadus īsāku mūžu nekā Zviedrijā, Itālijā, Francijā, Spānijā, Dānijā un daudzās citās valstīs. Sieviešu veselības rādītāji ir nedaudz labāki – gan vidējais mūža ilgums ir lielāks, gan arī nav tik lielas atšķirības starp Skandināviju un Rietumeiropu. Ziņojums liecina, ka starpība starp īsāko un garāko vidējo mūžu ir astoņi gadi.

Savukārt, ja pēta, cik veselīgi cilvēki nodzīvo mūžu, atšķirība starp valstīm ir vēl lielāka – starp valsti, kur cilvēki vidēji nodzīvo visvairāk veselīgo gadu, un valsti, kur ir vismazāk veselīgo nodzīvoto gadu, tā ir pat 19 gadu, proti, Slovākijā vīrietim no 73 vidēji nodzīvotiem mūža gadiem veselīgi pavadīti ir ap 50 gadu, savukārt Zviedrijā turpat 70.

Veselīgi nodzīvoto gadu skaits vīriešiem visaugstākais ir Zviedrijā un Maltā, tieši tāpat arī sievietēm. Taču vismazāk veselīgo gadu ir Slovākijā un diemžēl arī Latvijā, un tas attiecas vienlīdz kā uz vīriešiem, tā sievietēm. Interesants ir fakts, ka Bulgārijā, kur ir viens no zemākajiem paredzamajiem mūža ilgumiem Eiropā, veselīgi nodzīvoto gadu skaits tomēr ir daudz augstāks nekā līdzīgas attīstības valstīs. Igaunijā un Lietuvā rādītāji līdzīgi kā Latvijā, taču augstāki.

Ziņojumā secināts, ka atšķirības mūža ilgumā un zīdaiņu mirstības rādītājos samazinās – vīriešiem šī atšķirība starp īsāko un garāko prognozējamo mūža ilgumu samazinājusies par 17 procentiem (laika posmā no 2007. līdz 2011. gadam), bet sievietēm – par četriem procentiem.

Eiropas veselības komisārs Tonio Borgs, komentējot ziņojumu, norāda, ka nevienlīdzība veselības jomā pēdējos gados ievērojami samazinājusies, tomēr mūsu apņemšanās ir stingra – samazināt atšķirības starp sociālajām grupām un starp reģioniem veselības jomā, un tai jābūt visu līmeņu prioritātei. Ziņojumā uzsvērts, ka nevienlīdzību veselības jomā ietekmē sociālā nevienlīdzība, ienākumi, bezdarbs, izglītības līmenis, kā arī riska faktori – smēķēšana, atkarības, aptaukošanās. Svarīgs aspekts ir arī veselības nozarei atvēlētais budžets. EK ir pieņēmusi dokumentu Investējot veselībā, kur uzsvērts, cik svarīgi ir ieguldīt resursus iedzīvotāju veselībā, mazinot nevienlīdzību Eiropā, kas ir saistošs arī Latvijai.

***

Mūža ilgums Eiropā

- Zviedrijā ir augstākais paredzamais mūža ilgums vīriešiem – 79 gadi

- Zemākais paredzamais mūža ilgums vīriešiem ir Lietuvā – 67 gadi

- Augstākais paredzamais mūža ilgums sievietēm ir Francijā – 85 gadi

- Bulgārijā un Rumānijā ir zemākais paredzamais mūža ilgums sievietēm – 77 gadi

Pievienot komentāru