autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Jātic ekonomikas izaugsmei

Centrālā statistikas pārvalde izsludinājusi trīs dažādus iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma rādītājus vienam un tam pašam 2016. gada 4. ceturksnim – katrs var izvēlēties no +0,8%, +1,6% un +2,1% to, kas viņam labāk tīk.

Saprotama ir atšķirība starp +0,8% un abiem pārējiem rādītājiem. Proti, tas ir 4. ceturkšņa salīdzinājums ar 3. ceturksni, bet +1,6% un +2,1% ir 4. ceturkšņa salīdzinājums ar vienu un to pašu laika periodu – 2015. gada 4. ceturksni. CSP uzrādītā atšķirība starp šiem skaitļiem tāda, ka +1,6% esot pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, bet +2,1% – pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Kas tā datu izlīdzināšana tāda ir jeb, vienkāršāk sakot, kuru rādītāju uzskatīt par vairāk atbilstošu tam, kas īstenībā notiek Latvijas ekonomikā? Nav gadījies atrast tādu Centrālās statistikas pārvaldes darbinieku, kurš gribētu un mācētu pateikt ko vairāk, ka CSP rīcībā ir datorprogramma, kas šādu izlīdzināšanu veicot. Par izlīdzināšanas jēgu CSP darbinieki neko sakarīgu pastāstīt nemāk. Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas ierēdņus, kā arī Latvijas komercbanku nolīgtos Latvijas ekonomikas slavinātājus neinteresē, ar kādu pamatojumu kaut vai uz brīdi parādās tādi skaitļi kā +2,1%, kas ar vai bez pamata dod Latvijai pietiekamu augstu vietu Eiropas Savienības dalībvalstu IKP izmaiņu salīdzinājumos.

NRA.lv raksta, ka šonedēļ CSP sniedza 4. ceturkšņa IKP ātro novērtējumu, kam vēl sekos pārbaudītais novērtējums. Ar pērnā gada 3. ceturksni bija tā, ka sākotnējais skaitļu intervāls +0,5%, +0,7% un +0,8% pēc pārbaudes saruka līdz +0,2% pret 2. ceturksni un +0,3% – pret 2015. gada 3. ceturksni vienādi pēc izlīdzinātiem un neizlīdzinātiem datiem. Tāpat priekšā ir arī datu grozīšana, aprēķinot 2016. gada IKP pieaugumu kopumā ar to pašu datorprogrammu, kurā tikai šad tad 1+1=2. Arī pēc 2016. gada rezultātu paziņošanas nekas nekavēs šos rezultātus grozīt apmēram tāpat, kā desmitiem gadu pēc olimpiskajām spēlēm tiek mainīta olimpisko medaļu piederība, kad ekonomiskos rādītājus vai urīnu pakļauj analīzei ar metodēm, kādu agrāk nebija.

Arnis Kluinis

Foto:Joshua Willson/https://pixabay.com/en/users/Joshua_Willson-876211/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru