autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Mikronodoklis pagaidām glābts

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai 23. novembrī pieņemto likumu Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā liks Saeimas deputātiem vēlreiz izvērtēt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) nākotni, taču tas neatceļ minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), kas ar nākamo gadu būs jāmaksā par katru šajā nodokļa režīmā strādājošo.

Gaidot dažādo likumu izmaiņas, kas nākamgad stāsies spēkā mikrouzņēmumu nozarē, daļa šajā režīmā strādājošo jau ir mainījuši statusu – vieni likvidējuši uzņēmumu, citi kļuvuši par pašnodarbinātajiem vai pārgājuši vispārējā nodokļa režīmā. Lielākoties iemesls šīm darbībām bijis viens – pērn pieņemtā prasība no nākamā gada maksāt minimālo VSAOI. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru ienākumi ir nelieli vai to vispār nav, nākamgad ik mēnesi samaksāt 97,16 eiro sociālajā nodoklī ir neiespējami, kaut arī šis nodokļa maksājums garantē sociālo aizsardzību darba nespējas, bezdarba un pensionēšanās gadījumā.

Likumprojektu vētīs vēlreiz

Šogad Saeimas deputāti pieņēma vēl vairākas jaunas normas mikrouzņēmumu nozarē, piemēram, saglabāt esošo nodokļa režīmu arī tajās 37 nozarēs, kuras agrāk bija plānots izslēgt. Savukārt jaunie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz, ka no 2019. gada mikrouzņēmumi vairs nevarēs pastāvēt, turklāt pieteikties šim režīmam varēs tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam. Par šo likumprojektu nobalsoja 55 Saeimas deputāti, pret bija 36, un neviens neatturējās.

Mikronodokļa gals satracināja daļu mazo uzņēmēju, jo pašlaik īsti nav skaidrs, kāds nodokļa režīms tiks piedāvāts tā vietā. Arī R. Vējonis uzskata, ka grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz tā izbeigšanu, ir nepilnīgi un pretrunā iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, ar kuriem rēķinājušies uzņēmēji un sabiedrība. Tāpēc viņš šo likumu atgriezis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai. R. Vējonis norāda, ka nav izpildīts Ministru kabineta 2015. gada 22. septembra lēmums izstrādāt mikrouzņēmumu nodokli aizstājošu regulējumu, kas noteiktu specializēta vienkāršota nodokļu režīma ieviešanu maziem un mikrouzņēmumiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu, paredzot vienkāršotu grāmatvedības uzskaiti, deklarāciju iesniegšanu un nodokļu nomaksu. R. Vējonis uzsver, ka izmaiņām likumos un nodokļu politikā jābūt paredzamām un saskaņotām, lai to izpilde veicinātu un stiprinātu uzņēmējdarbības vidi.

Starp Ministru prezidentu Māri Kučinski, ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru piektdien panākta vienošanās, ka decembrī tiks veikti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, nosakot, ka termiņš par reģistrēšanās un režīma darbības pārtraukšanu stāsies spēkā tikai tad, ja Saeima būs apstiprinājusi jaunu mazā biznesa turpmāko regulējumu. «Esam gandarīti, ka ir izdevies panākt vienošanos par to, ka vispirms tiks uzbūvēta jauna māja un tikai pēc tam nojaukta vecā, lai tādējādi mikrouzņēmumu īpašnieki varētu sagatavoties jaunajiem apstākļiem. Panāktais kompromiss ļauj labot Finanšu ministrijas kļūdu, tādējādi nedzenot izmisumā aptuveni 100 tūkstošus mikrouzņēmumos strādājošo,» atzīmēja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Vienošanās arī paredz, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju uzdots līdz nākamā gada aprīlim izstrādāt alternatīvu regulējumu, kas tiks skatīts kontekstā ar kopējām izmaiņām nodokļu politikā. M. Kučinskis norādīja, ka netiek atceltas valdības ieceres veikt izmaiņas mikrouzņēmumu regulējumā.

Sociālā aizsardzība par dārgu cenu

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne NRA.lv atklāj, ka no visām sociāli apdrošinātajām personām 31,2% gadījumu apdrošināšanas iemaksu objekts ir bijis mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. «Ar esošo sociālo iemaksu apmēru visiem šiem darbiniekiem būtu jāuzkrāj pat trīs reizes ilgāks darba stāžs, lai nākotnē nodrošinātu sev vismaz minimālo vecuma pensiju. Turklāt jau šobrīd tieši pārējie nodokļu maksātāji ir tie, kas nodrošina lielāko iemaksu apmēru sociālajā budžetā, no kura tiek izmaksātas pensijas šodienas pensionāriem, kā arī sociālie pabalsti, piemēram, jaunajām māmiņām, bez darba palikušajiem vai darba nespējas gadījumā. Šādā veidā tiek pārkāpts sociālā taisnīguma princips. Jāsaka, nereti tas ir darba devēju negodprātīgas rīcības rezultāts, kas atstāj darbiniekus sociāli neaizsargātus. Diemžēl to sākam apzināties tikai tad, kad iestājas kāds no sociālās apdrošināšanas gadījumiem,» skaidroja A. Kaļāne.

Lai šīs problēmas daļēji risinātu, pērn tika pieņemti grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu, kas paredz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša minimālā objekta ieviešanu. FM skaidro, ka grozījumu izstrādē 2015. gadā tika piesaistīti gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, lai tiktu pārstāvēta reprezentatīva sabiedrības daļa. Turklāt šāds modelis jau sekmīgi darbojas mūsu kaimiņvalstī Igaunijā.

«Tādējādi pārsteigumu izraisa fakts, ka uzņēmēji un citi nodokļu maksātāji tikai tagad – pusotru mēnesi pirms attiecīgo normu spēkā stāšanās – sākuši aktīvu diskusiju par šo jautājumu. Katrā ziņā situācija tika vērtēta no darba ņēmēju viedokļa, kuri ilgtermiņā nav pietiekami sociāli aizsargāti. Diemžēl pietiekami bieži sastopamas arī situācijas, kad nodokļu optimizācijas nolūkā darba līgumi tiek slēgti, piemēram, uz ceturtdaļslodzi, bet pārējā atlīdzības daļa izmaksāta, noslēdzot cita veida līgumus,» bilda A. Kaļāne.

Nākamgad minimālais VSAOI maksājums mikrouzņēmumiem būs 97,16 eiro, 2018. gadā – 129,54 eiro mēnesī (ja minimālā alga būs 380 eiro). Izņēmuma kategorijām, piemēram, pensionāriem, invalīdiem un citiem, VSAOI mikrouzņēmumu nodokļa režīmā būs jāmaksā puse iemaksu objekta jeb 48,58 eiro mēnesī 2017. gadā un 64,77 eiro mēnesī 2018. gadā.

Par tūkstoti mazāk

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Evita Teice-Mamaja stāstīja, ka 2016. gada laikā (līdz pagājušās nedēļas vidum) VID ir pieņēmis 1183 lēmumus par MU statusa zaudēšanu ar 2017. taksācijas gadu. No tiem 1018 gadījumos šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz nodokļu maksātāja iesniegumu par MU statusa zaudēšanu, 51 gadījumā – sakarā ar saimnieciskās darbības izbeigšanu, 114 gadījumos – pēc VID iniciatīvas saistībā ar neatbilstībām MUN likuma prasībām. FM rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada otrajā pusē Latvijā bija reģistrēti apmēram 50 000 MUN maksātāju.

VID atgādina, ka ikviens nodokļu maksātājs, kurš sākotnēji ir izvēlējies MUN maksāšanas režīmu, ir tiesīgs dažādu – personīgu, ekonomisku vai līdzīgu – iemeslu dēļ no tā atteikties, iesniedzot VID iesniegumu līdz attiecīgā gada 15. decembrim. Tāpat, atsakoties no MUN režīma, nodokļu maksātājam ir iespēja izvēlēties citu – viņa saimnieciskajai darbībai ekonomiski izdevīgāku, piemērotāku – nodokļu maksāšanas režīmu. «Tādējādi nav nekāda pamata pieņemt, ka minētie iesniegumi par atteikšanos no MU statusa ir saistīti tikai un vienīgi ar veiktajām izmaiņām normatīvajos aktos,» uzsvēra E. Teice-Mamaja.

Ilze Šteinfelde

Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru