Četrpadsmit miljoni latu: šādu summu it kā ietaupītu Rīgas dome, to nesamaksājot dārgā tilta būvkompānijai – akciju sabiedrībai Dienvidu tilts. Īstenībā būvnieki tikai pildīs līguma nosacījumus un savu peļņas daļu atstās neskartu.

A/s Dienvidu tilts padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis vakar, izmantojot PR trikus, solīja Rīgas domes maksājumu slogu par Dienvidu tiltu atvieglot, kompensējot pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugumu no 18 uz 21 procentu. Pēc pašreizējām aplēsēm, šī summa būs 4 miljoni latu. To Dienvidu tilts Valsts ieņēmumu dienestam samaksās no saviem līdzekļiem, solīja G. Rāvis. No Neatkarīgās rīcībā esošā ekspertu slēdziena izriet, ka riskus, kas saistīti ar nodokļu, nodevu u. tml. maksājumu kāpumu, sedz darbu izpildītājs. Tātad Dienvidu tiltam tas būtu jādara tik un tā. Savukārt 10 miljonu latu izmaksu samazinājumu pašvaldībai veidos būvniecības izmaksu deflācijas koeficients. Jebkuras cenu svārstības arī šajā pozīcijā jau ir paredzētas līgumā kā inflācijas un deflācijas koeficients un tāpēc obligāti izpildāmas, Neatkarīgā noskaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā. Acīmredzot tālab G. Rāvis nebija piedabūjams atbildēt, vai tas notiks uz uzņēmuma peļņas vai būvniecības izmaksu rēķina. "Uzskatiet, kā gribat," viņš atteica. Reāli no peļņas daļas uzņēmējs atteiktos, ja līgumā nebūtu paredzēts deflācijas koeficients. "Līgums sastādīts, lai būtu pieņemams pasūtītājam un uzņēmējam," komentēja G. Rāvis. Viņš skaidroja, ka oficiālie statistikas dati par inflāciju un deflāciju būs pieejami 2010. gada sākumā, kad arī tiks veikti precīzi pārrēķini, NRA.LV.

Valsts kontrolē (VK), kas ieteica domei risināt sarunas ar būvniekiem par izmaksu samazinājumu, Neatkarīgā noskaidroja, ka līgums par pirmās kārtas būvniecību starp a/s Dienvidu tilts un Rīgas domi tiešām neparedzēja pārskatīt cenas konkrēti deflācijas rezultātā, tātad būvnieks zaudētu daļu peļņas.

Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) stāstīja, ka tilta trešās kārtas celtniecībai tiks meklēts Eiropas Savienības finansējums un dome meklē risinājumus, kā iespējami ātrāk nodot to ekspluatācijā. G. Rāvis piebilda – ja atradīšot naudu, tad būvnieki trešo kārtu pabeigšot kopā ar otro, proti, 2011. gada vasarā. Saskaņā ar līguma nosacījumiem tiltam ar visiem pievedceļiem vajadzētu būt gatavam tikai 2012. gadā.

Nākamā gada vasarā Rīgas domei jāsāk pašai norēķināties par tilta celtniecību. Par pirmajā kārtā paveiktajiem darbiem – Dienvidu tilta uzbūvēšanu – otrā pusgada laikā jāsamaksā 8,5 miljoni latu, Neatkarīgā uzzināja Finanšu departamentā. Savukārt otrās kārtas celtniecības izmaksu samazināšana labvēlīgi ietekmēs arī pašvaldības finanšu slogu. "Jo mazākas tilta izmaksas, jo mazāk būs jāaizņemas. Jo mazāk aizņemsies, jo mazāk vajadzēs atdot bankai," komentē valsts kontroliere Inguna Sudraba. Līdz šim maksājumus par Dienvidu tilta būvniecību veikusi Deutsche Bank AG.

Kamēr Ekonomikas policija veic izmeklēšanu pēc VK revīzijas rezultātiem, tikmēr "nevar vērsties pret amatpersonām, kuras pieļāvušas kļūdas vai nepareizi rīkojās", teica N. Ušakovs. VK konstatējusi, ka Dienvidu tilta celšanā izšķērdēti vairāk nekā 27 miljoni latu, bet ekspertu atzinumā secināts, ka domes iepriekšējo sasaukumu amatpersonas ir pieļāvušas būtiskus pārkāpumus līguma slēgšanas procesā.