autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Paiders: Šaubas par tautas skaitīšanas patiesajiem mērķiem

1.martā sākās otrā tautas skaitīšana atjaunotās Latvijas Republikas laikā. Principā tautas skaitīšanai vajadzēja notikt pirms gada, bet tolaik tika apgalvots, ka cilvēku skaitīšanai naudas nepietiekot, taču atradās nauda, lai uzskaitītu visus lopus (2010. gadā notika lauksaimniecības skaitīšana).

Tagad gan vairāk izskatās, ka tautas skaitīšanas atlikšana bija veids, kā nodrošināt, lai trīs miljonus lielais pasūtījums nonāktu ar valdošo partiju saistīta uzņēmuma rokās. Jo beigu beigās valsts pasūtījumu par trim miljoniem latu ieguva sabiedriskās domas pētniecības kompānija GfK, kura bija dziļi iesaistīta skandalozajā priekšvēlēšanu duelī starp Valdi Dombrovsiki un Jāni Urbanoviču.

Nav šaubu, ka tautas skaitīšanas ir valstiski nepieciešamas. Tautas skaitīšanas ir unikāls informācijas avots, kas nepieciešams gan tautsaimniecības stratēģiskajai plānošanai, gan ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, gan reģionālajai un infrastruktūras plānošanai, kā arī zinātnisko pētījumu veikšanai. Lai šos uzdevumus veiktu, ir jēga tērēt miljonus, jo finālā mēs iegūstam gan objektīvu informāciju par darbaspēka resursiem attiecīgajā novadā, kas ir ļoti svarīgi uzņēmējiem un investoriem, plānojot ieguldījumu apjomus un jaunas ražotnes, gan objektīvu izpratni par reālo ainu Latvijas pilsētās un novados.

Tāpēc, lai tautas skaitīšanas sniegtu maksimāli precīzu informāciju, tās tradicionāli tiek organizētas maksimāli īsā laika posmā un tajās ir jāpieskaita tikai tie cilvēki, kurus tautas skaitītājs ir sastapis uzskaites vietā un kuru klātbūtni var pārbaudīt. Tad ir jēga skaitīt ļaudis un tērēt naudu. Arī vienīgā mūsdienu neatkarīgās Latvijas tautas skaitīšana (2000. gadā) notika 30 dienu laikā – no 31. marta līdz 29. aprīlim, un tajā bija iesaistīti vairāk nekā 5 tūkstoši cilvēku.

Attiecībā uz 2011. gada tautas skaitīšanu ir vairāki kritiski jautājumi par gala rezultāta objektivitāti. Te mēs neapskatām jautājumu par uzticēšanos GfK. Cik 2011. gada tautas skaitīšanas dati būs objektīvi? Skaitītāji pārbaudīs un personiski dosies tikai pie tiem, kas neaizpildīs tautas skaitīšanu anketu internetā. No 1. līdz 10. martam ikviens, kam ir pieejams internets, var ieiet tautas skaitīšanas mājas lapā http://www.tautasskaitisana.lv un aizpildīt tautas skaitīšanas anketu gan par sevi, gan par saviem ģimenes locekļiem. Tikai pie tiem, kuri nebūs aizpildījuši šo anketu internetā, dosies tautas skaitītāji. No 17. marta līdz 31. maijam norisināsies tautas skaitīšanas otrais posms. Otrais posms ir ieplānots ļoti ilgs. . Iepriekšējā pieredze liecina, ka cilvēku piedabūšana savu reālo dzīvesvietu nofiksēt uz konkrētu datumu saistīta ar lielu neprecizitātes risku. Daudzu iedzīvotāju dzīvesvieta marta vidū atbildīs izvietojuma sistēmai, kas raksturīga ziemas sezonai, bet maija beigās būs jau pavisam cits dzīvesvietas izvēles modelis, kas raksturīgs vasarai. Dati novados, kuros skaitītāji ieradīsies martā piefiksēt internetā nereģistrētos, nelīmēsies kopā ar datiem no novadiem, kuros uzskaite tiks veikta maija beigās.

Lai ko apgalvotu organizatori un privātais bizness, kas apgūs valsts līdzekļus – 2011. gada tautas skaitīšanas rezultāti uzticamības ziņā neatšķirsies no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes katru pusgadu publiskotajiem datiem par deklarēto personu skaitu, vecumu, tautību ikvienā Latvijas novadā. Lai iegūtu PMLP statistisko informāciju, nav jātērē trīs miljoni latu, tā par velti ir pieejama ikvienam iestādes mājas lapā.

Interneta skaitīšana vispār padara reālo skaitītāju pārbaudes bezjēdzīgas. Ikviens Latvijas pilsonis, kurš slēpj savu nelegālo nodarbinātību ES bagātajās valstīs vai Norvēģijā, var ar pases numuru pieskaitīt gan sevi, gan savus tuviniekus jebkurā Latvijas pagastā vai pilsētā. Turklāt neviens to nevarēs pārbaudīt, jo skaitītāji ies tikai pie tiem, kas interneta anketas neaizpildīs.

Ja no šāda viedokļa tautas skaitīšanas rezultāti ir apšaubāmi, tad kāda ir jēga no šā pasākuma? Ir pamatotas bažas, ka pašlaik valsts varu neinteresē patiesais cilvēku skaits. Ir pat pretēji – ir bail no objektīviem datiem par reālo posta ainu Latvijas laukos. Ir svarīga interese par mājokļu raksturlielumiem. Valūtas fonds pavēl palielināt mājokļu nodokli, un te nu gan skaitītāji uzrādīs visu, ko redzēs. Savukārt tautas skaitīšanā iegūtie dati par visu mājokļu ērtībām, kurus sola stingri pārbaudīt, dos jaunus argumentus mājokļu nodokļa palielinājumam.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv

Pievienot komentāru