autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Pensiju fondi: Labvēlīgs laiks aktīviem

Trīs miljardi eiro – tāds pašlaik ir valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms, no tiem 2,5 miljardi ir nodokļu maksātāju veiktās iemaksas otrajā pensiju līmenī, savukārt nepilni piecsimt miljoni ir plānu dalībnieku peļņa. Šāgada pirmajā pusgadā uzkrāto līdzekļu vērtība palielinājusies par aptuveni 251 miljonu eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas pensiju fondu apskats.

Aktīvākiem veicas labāk

Eksperti secina, ka 2017. gada pirmais pusgads bijis labvēlīgāks aktīvās kategorijas plāniem – to vidējais sniegums bija 2,08 procentu apmērā. Tiem seko sabalansētie plāni ar 1,53 procentu tīro ienesīgumu. Konservatīvie plāni vidēji nopelnījuši 0,09 procentus. Arī gada griezumā augstāku ienesīgumu – 4,88 procentus – saviem dalībniekiem nodrošinājuši aktīvās kategorijas ieguldījumu plāni. Sabalansēto un konservatīvo plānu vidējā atdeve bijusi attiecīgi 3,12 un 0,20 procentu. Vidējais visu plānu vidējais ienesīgums gada laikā bijis 3,5 procenti. Savukārt tie plāni, kuri darbojas jau vismaz desmit gadu, saviem dalībniekiem šajā laika periodā pelnījuši 3,06 procentus gadā.

Pensiju 2. līmenī uzkrāto līdzekļu apjoms pārsniedzis trīs miljardus eiro, no tiem gandrīz 500 miljoni eiro ir pensiju plānu pārvaldītāju gūtā atdeve no ieguldījumiem, bet 2,5 miljardi eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārskaitījumi pensiju fondiem no iedzīvotāju veiktajām iemaksām pensiju 2. līmenī, raksta NRA.lv.

Pensiju fondu apskata dati liecina, ka 2017. gada pirmajā pusgadā stabili pieauguši aktīvi pensiju
2. līmenī un iemaksas pensiju 3. līmenī. Sešu mēnešu laikā uzkrāto līdzekļu vērtība pensiju 2. līmenī palielinājusies par 251 miljonu eiro. Pieauga arī vidējais uzkrājums uz vienu dalībnieku, veidojot 2377 eiro.

Savukārt pensiju 3. līmeņa plānu aktīvi pusgadā pieauga par 17,7 miljoniem eiro un sasniedza 398 miljonus eiro.

Privāto pensiju fondu jeb pensiju trešā līmeņa visu ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bija 1,75 procenti – aktīvo pensiju plānu gada ienesīgums jūnija beigās bija 7,67 procenti, sabalansēto pensiju plānu gada ienesīgums sasniedza 2,97 procentus.

Trešdaļa ieguldīta Latvijā

Pusotrs miljards eiro jeb puse no pensiju otrā līmeņa sistēmā uzkrātā pensiju kapitāla ieguldīta tiešā veidā akcijās un obligācijās, liecina pensiju 2. līmeņa plānu kopējo aktīvu jeb iemaksu struktūras detalizētāki dati. Termiņnoguldījumos izvietoti trīs procenti, bet astoņi procenti no uzkrājuma ir brīvo naudas līdzekļu formā. Savukārt ieguldījumu fondos – akciju, obligāciju un alternatīvajos fondos (tostarp riska kapitālā) – ieguldīti 40 procentu no sistēmas aktīviem.
Pusgada beigās aptuveni 880 miljonu eiro no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļiem bija ieguldīti Latvijā. Austrumeiropā ieguldīti 25 procenti pensiju fondu naudas, valstīs ārpus Eiropas – 15 procentu (Āzijas valstīs – 2%, Ziemeļamerikā – 6%, attīstības valstīs – 6%, Krievijā – 0,3%), starptautiskos tirgos – 15 procentu.

Pārskatīs komisijas maksas

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas valdes priekšsēdētājas Sandas Liepiņas domām, pensiju 2. līmenī sasniegtais uzkrājums ir nozīmīgs atskaites punkts, kas apliecina Latvijas pensiju sistēmas brieduma pakāpi. «Aktīvu pieaugumu veicinājusi gan stabili pieaugošā iemaksu likme, gan arī atdeve no pensiju plānu pārvaldnieku veiktajām investīcijām. Sasniegtais pensiju 2. līmeņa plānu briedums ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu samazināt pārvaldīšanas komisijas,» uzskata S. Liepiņa.

Labklājības ministrija pašlaik sadarbībā ar ekspertiem izstrādā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai nodrošinātu efektīvāku valsts fondēto pensiju ieguldījumu politiku un pensiju plānu dalībnieku interešu ievērošanu. Grozījumu mērķis ir veicināt ieguldījumus kapitāla tirgū, pārskatīt pensiju fondu ieguldījumu limitus, plānu maiņas termiņus, pārvaldnieku komisijas maksas, nodrošināt statistikas datu saņemšanu no dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām, kā arī veikt tehniskus precizējumus likumā.

Inga Paparde

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Pievienot komentāru