Rīgas pilī ugunsgrēks turpina gruzdēt

Rīgas pils rekonstrukcija bija ilgi gaidīta, bet jau kopš šīs ieceres pirmsākumiem to vajā neveiksmes. Vispirms to nekādi nevarēja uzsākt, bet pašlaik ir pārcelts darbu pabeigšanas termiņš. Rīgas pils Konventa daļas rekonstrukcijas un renovācijas darbu otro kārtu plānots pabeigt līdz 2018. gada 31. augustam – par gadu vēlāk.

Par Rīgas pils restaurāciju skaļāk ierunājās šā gadsimta sākumā, un ikreiz solīja to pabeigt desmit gadu laikā. Zīmīgi, ka viens no pēdējiem desmit gadu termiņiem paredzēja pili savest kārtībā līdz 2018. gadam. Šo rindu autore kādā publikācijā 2008. gadā situāciju nodēvēja par Rīgas pils atjaunošanas agoniju, jo no runām pie darbiem neviens neķērās. Pagāja vēl pāris gadu, un pils restaurācijai aktīvāk meklēja naudu, izstrādāja projektus, tostarp arī muzeju krātuvju izbūvei, un varēja piesardzīgi cerēt, ka viss notiks. Bet iestājās krīze, projekti novecoja, tos koriģēja, darbus nevarēja uzsākt, kā bija plānots. Pagājušā gada rudenī beidzot šķita, ka nu gan viss ir kārtībā. Bija nauda, bija būvnieki, raksta NRA.lv.

Šogad īsi pirms Jāņiem Rīgas pils aizdegās. Pēc ugunsgrēka visas puses nevar vien tikt skaidrībā, kurš pie tā vainīgs un kam jāmaksā par ugunsgrēka seku likvidēšanu – apmēram tādās peripetijās Rīgas pils kūlusies daudzu gadu garumā.

Interesanti atcerēties faktus no Rīgas pils mūsdienu vēstures. Piemēram, to, ka tika izveidota Rīgas pils atjaunošanas padome (par tādas esamību atcerējās pēc ugunsgrēka), kuras uzdevums bija būt par vidutāju starp Valsts prezidenta kanceleju un VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), kas veiktu Rīgas pils renovācijas darbus. Padomei vajadzēja uzmanīt, kā tiek tērēti pils atjaunošanai piešķirtie līdzekļi un kā tiek saglabātas kultūras vērtības. Pirms pieciem gadiem šāda rīcība tika pamatota ar VNĪ kompetenci noniecinošu vērtējumu: VNĪ «kā administratīvs un finanšu orgāns bez pieredzes» neprastu izvērtēt, kādu tehnoloģiju un metodiku izmantot šādas pils restaurācijā. Pēc pieciem gadiem izrādījies, ka administratīvs un finanšu orgāns ir kompetents un vajadzīgs, lai koordinētu Rīgas pils atjaunošanu un tiktu galā ar visām problēmām. Un, šķiet, daudzi tagad ir apmierināti, ka tiem VNĪ kā Rīgas pils rekonstrukcijas projekta pasūtītāja vietā nav jānodarbojas ar kompleksajām ugunsgrēka sekām, skaidrojoties ar būvnieku, ekspertiem un apdrošinātājiem par naudu, par termiņiem, par darbu kvalitāti utt.

Rīgas pilij vienmēr pievērsta īpaša uzmanība. Kopš 20. gadsimta 30. gados tajā sāka strādāt Valsts prezidents, kādreizējai Zobenbrāļu ordeņa pilij tika piešķirts arī īpašs statuss. Pastiprināta uzmanība pilij tiek veltīta arī pašlaik, pēc ugunsgrēka. Un nebūt ne labākajā nozīmē, jo aizvien tiek gaidīti ugunsgrēka izmeklēšanas rezultāti, un tas ir arī naudas jautājums – kurš par ko maksās. Daži eksperti savu viedokli par ugunsgrēka iemesliem ir izteikuši. Policija vēl klusē.

Ugunsgrēkā sabojāti arī pilī izvietoto muzeju krājumi, jo valsts nevarēja atrast naudu vispirms jau krātuvju izbūvei, bet vēlāk – eksponātu nogādāšanai uz drošākām telpām. Un darbi notika tāpat, kā tagad tiek kritizēta traģiskā Zolitūdes Maxima – muzeju darbinieki strādāja telpās, kuru tuvumā darbojās būvniekfirmu strādnieki. Krieviem ir teiciens – kamēr pērkons nenodārd, zemnieks krustu nemet. Līdzīgi notika Rīgas pilī. Vienīgi pēc ugunsgrēka atradās gan nauda, gan telpas, lai pārvietotu muzeju krājumus un krājumu eksponātu remontam pēc noliešanas ar ūdeni, kaut arī 2007. gadā tika noslēgts līgums par muzeju krātuvju kompleksa būvniecības tehniskā projekta izstrādi. Gāja gadi, un tam beidzās derīguma termiņš. Šogad tika izsludināts jauns konkurss krātuvju kompleksa skiču un tehniskā projekta izstrādei un autoruzraudzības veikšanai.