Pasaules un Latvijas tautsaimniecība vīrusa dēļ iekritusi dziļā bedrē. Pēc vairākiem mēnešiem slēgtas ekonomikas daudzās valstīs ir sākusies ierobežojumu atcelšana, bet ir nopietnas bažas par to, vai nevirzāmies par ātru. Prognožu veikšana krīzes laikā kādā brīdī pārtop par sacensību –... (Turpināt lasīt)
COVID-19 krīze atstāj iespaidu uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju, un ietekmēs visus ekonomikas sektorus. Vīrusa šoks būtiski vilks uz leju Latvijas ekonomiku, aktivitātes kritums pasaulē, vismaz īstermiņā, būs nopietnāks, nekā finanšu krīzes laikā, un mēs kā maza, atvērta ekonomika, šādas svārstības... (Turpināt lasīt)
Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem. Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no... (Turpināt lasīt)
Jaunieši, kas studē, primāri paļaujas uz ģimenes finansiālo atbalstu, tā liecina Swedbank veiktā studentu aptauja . 74% atzīst, ka tieši ģimene finansiāli atbalsta studējošos studiju laikā, tomēr arī pašu gūtajiem ienākumiem ir liela nozīme, jo strādājot paralēli studijām piepelnās 59%... (Turpināt lasīt)
Lai gan saskaņā ar statistikas datiem līdz ar kopējo ekonomisko izaugsmi valstī pēdējā gada laikā būtiski augušas arī darba algas, strauju atalgojuma pieaugumu, kas pārsniedz 10% no iepriekšējā ienākumu līmeņa, izjutuši vien 7% Latvijas iedzīvotāju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā... (Turpināt lasīt)
Latvijas iedzīvotāji nemainīgi jau vairāku gadu garumā par vislabāko ieguldījumu veidu uzskata nekustamo īpašumu, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja. Teju puse iedzīvotāju primāri investētu (46%) nekustamā īpašuma iegādē (salīdzinājumam 2015.gadā – 49%). Tam seko ieguldījums zeltā, ko par optimālāko uzskata... (Turpināt lasīt)
Lai gan Latvijas ekonomika 2018. gada pirmajos sešos mēnešos turpinājusi stabilu izaugsmi un kopējais labklājības līmenis audzis, iedzīvotāji to uztver piesardzīgi. Vairums (52%) atzīst, ka viņu mājsaimniecības finanšu situācija šogad nav mainījusies, 24% tā uzlabojusies, savukārt 22% pat pasliktinājusies. Piesardzīguma... (Turpināt lasīt)
Latvijā apstiprinātā nodokļu reforma paredz vērienīgas izmaiņas dažādās jomās, kas sola pieaugumu gan ienākumu, gan arī izdevumu pusē. Būtiskas pārmaiņas piedzīvojusi darbaspēka nodokļu sistēma – mainīta gan iedzīvotāju ienākuma nodokļa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme, gan arī atvieglojumi... (Turpināt lasīt)
Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja rāda, ka tikai katrs trešais pensiju 2. līmeņa dalībnieks uztver šos uzkrājumus kā savu naudu un ar tiem nākotnē rēķinās. Turklāt tikai 6% iedzīvotāju regulāri seko līdzi uzkrāto līdzekļu apjoma izmaiņām. Taču lielākā daļa jeb 61%... (Turpināt lasīt)
Lielāko Latvijā strādājošo banku trijnieks arī šogad nav mainījies. Pēc aktīviem lielākās bankas Latvijā joprojām ir “Swedbank”, “ABLV Bank” un “Rietumu banka”, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotā informācija. Latvijas Komercbanku asociācijas mājaslapā ir publicēta jaunākā Latvijas banku sektora statistika par... (Turpināt lasīt)