autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Tiešie maksājumi – par vai pret?

Euro-money_3-300x155

Šā gada sākumā tika pieņemti grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju katram dzīvokļa īpašniekam slēgt līgumu ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par tiešajiem maksājumiem, tajā skaitā par siltumenerģiju, ūdens piegādi un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu piegādi mājai. Aprēķināts, ka tiešo maksājumu ietvaros viena rēķina sagatavošana papildus var izmaksāt ap 3,5 eiro, raksta NRA.lv

Ne tikai dārgi, bet arī laikietilpīgi

Pastāvošā kārtība nosaka, ka komunālo pakalpojumu sniedzējs, atbilstoši saņemtā pakalpojuma apjomam, mēnesī izraksta vienu rēķinu, ko iesniedz nama pārvaldniekam. Savukārt nama pārvaldnieks to sadala starp mājas dzīvokļu īpašniekiem un iekļauj kopējā apsaimniekošanas rēķinā. Tātad – dzīvokļa īpašniekam ir jānomaksā tikai viens rēķins. Tas ir vienkārši un neprasa nedz daudz laika, nedz papildu izdevumus.

Jaunā kārtība paredz iespēju katram dzīvokļa īpašniekam slēgt individuālu līgumu ar katru no pakalpojuma sniedzējiem un saņemt atsevišķus rēķinus – veikt maksājumu tieši pakalpojuma sniedzējam, neiesaistot pārvaldnieku, protams, maksājot arī papildus par rēķina sagatavošanu, kas vidēji var būt pat 3,5 eiro par rēķinu. Līdz ar to maksājuma apjoms, ja tiek izmantoti siltuma piegādātāja, ūdenssaimniecības uzņēmuma un atkritumu apsaimniekotāja pakalpojumi, iedzīvotājiem palielinās vismaz par 10 eiro mēnesī. SIA Rīgas namu pārvaldnieks Komunikācijas nodaļas projektu vadītāja Santa Vaļuma skaidro: «Impulss likuma maiņai bija vairāki gadījumi, kad negodprātīgi namu pārvaldnieki bija iekasējuši naudu no iedzīvotājiem par mājai piegādātajiem pakalpojumiem, bet nebija tālāk norēķinājušies ar pakalpojumu sniedzējiem. Apsaimniekošanas kompānijas neveica pakalpojumu sniedzēju rēķinu apmaksu un pazuda vai bankrotēja, kā rezultātā uz iedzīvotāju pleciem palika parāds, ko faktiski viņi jau bija apmaksājuši. Lai dotu iespēju cilvēkiem izvēlēties – maksāt tieši pakalpojumu sniedzējam vai uzticēties savam nama pārvaldniekam –, tika pieņemtas izmaiņas likumā. To ieviešana dzīvē jāpabeidz līdz 2015. gada oktobrim.» Līdz tam laikam māju īpašniekiem, t. i, dzīvokļu īpašnieku kopībām, ir jāpieņem kopējs lēmums, vai saglabāt esošo kārtību un visus maksājumus veikt ar pārvaldnieka starpniecību, vai slēgt individuālus līgumus. S. Vaļuma uzsver: «Noteikumi neparedz, ka vienā mājā varētu pastāvēt dažādi norēķināšanās veidi. Mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē vai aptaujas veidā ir jāpieņem vienots lēmums – vai nu visi dzīvokļi norēķinās ar pārvaldnieka starpniecību, vai arī veic tiešus maksājumus. Par tiešo maksājumu ieviešanu vai esošās kārtības atstāšanu jāpieņem lēmums mājas dzīvokļu īpašnieku vairākumam, tātad, ja mājā ir 10 dzīvokļu, viena dzīvokļa īpašnieks nevar pieņemt lēmumu visas mājas vārdā – jābūt vairākuma balsojumam.»

Vai maksāt pa vecam ir drošāk?

SIA Rīgas namu pārvaldnieks gadījumā nepastāv risks, ka netiek pildītas saistības ar pakalpojuma sniedzējiem, secīgi saglabāt esošo sistēmu dzīvokļu īpašniekiem ir drošāk. Piemēram, arī situācijās, kad mājas iedzīvotājiem dažādu apstākļu ietekmē ir uzkrājies parāds, pārvaldnieks pakalpojuma sniedzējam rēķinu apmaksu veic pilnā apmērā. Savukārt parāds vēlāk tiek atgūts no parādnieka – piemēram, slēdzot izlīgumu par parāda summas pakāpenisku atmaksu. Tas izslēdz iespēju, ka rudenī dažu mājas dzīvokļu īpašnieku parādu dēļ siltumu varētu nepieslēgt visai mājai, kā rezultātā varētu ciest godprātīgie maksātāji, kuri rēķinu apmaksu veikuši laikus. Tātad, neskatoties uz to, vai visi dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki ir veikuši maksājumus laikus, pārvaldnieks norēķinus ar pakalpojumu sniedzēju veic noteiktajā termiņā. Taču gadījumā, ja ir ieviesta tiešo maksājumu kārtība, tad, sasniedzot zināmu parāda summu visai mājai kopumā, pastāv risks, ka siltumu parādu dēļ pakalpojuma sniedzējs var arī nepieslēgt. Turklāt, nevis kādam konkrētam dzīvoklim, bet gan visai mājai, jo tehniski siltums tiek piegādāts visai mājai kopumā, nevis katram dzīvoklim atsevišķi. Līdz ar to atslēgt pakalpojumu vienam dzīvoklim ir gandrīz neiespējami. Tas pats attiecas arī uz ūdensapgādi mājai.

Parādi nav izdomāts bubulis, ar ko baidīt iedzīvotājus, bet gan realitāte, piemēram, SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajās mājās ir ap 32 tūkstoši dzīvokļu īpašnieku, kuru parāds ir lielāks par 100 eiro. Kopējā parāda summa sastāda ap 40 miljoniem eiro. Skaitļi liecina, ka, pieņemot lēmumu par maksājumu kārtības maiņu, pret šo jautājumu ir jāizturas ļoti nopietni un jāizvērtē, vai visi kaimiņi godprātīgi maksā savus rēķinus. Var sanākt, ka kaimiņu dēļ, varam palikt bez ūdens vai siltuma.

Santa Vaļuma aicina dzīvokļu īpašniekus kopības lēmumu tiešo maksājumu jautājumā pieņemt laikus. Tajās mājās, kas savu kopējo lēmumu nebūs iesnieguši pārvaldniekam līdz šā gada novembra beigām, SIA Rīgas namu pārvaldnieks veiks dzīvokļu īpašnieku aptauju.

Autors: Daiga Stokenberga

Pievienot komentāru