autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Uzrādīts dzimstības pieaugums maijā

Centrālā statistikas pārvalde nākusi klajā ar ziņu kā tieši Jāņiem pieskaņotu dāvanu. Šā gada maijā Latvijā reģistrēto jaundzimušo skaits pirmo reizi pēc 20 mēnešu starplaika pārsniedzis jaundzimušo skaitu tajā pašā mēnesī pirms gada, raksta NRA.lv.

Šā gada maijs ar 1809 jaundzimušajiem pārsniedz pagājušā gada rādītāju par 47 bērniem. Lai cik pieticīgs būtu šāds pieaugums veselas valsts mērogā, tas tomēr lieliski izceļas attiecībā pret 20 mēnešu periodu, kad dzimstība visu laiku samazinājās. Pēdējais mēnesis pirms šā gada maija bija 2016. gada jūnijs, kad 1971 jaundzimušais par 94 bērniem pārsniedza 2015. gada jūnija rādītāju. 2016. gada jūnijs noslēdza vairākus gadus ilgu dzimstības pieauguma periodu, bet jūlijs ar -130 jaundzimušajiem iesāka dzimstības samazinājuma periodu līdz pat tagadējo datu saņemšanai.

Pašlaik pieejamie dati liek izteikt vairākas atrunas. Šajā gadījumā nākas salīdzināt 2017. gada maijā dzimušo skaitu ar 2018. gada maijā reģistrēto jaundzimušo skaitu, ko statistiķi vēlāk sadalīs pa bērnu dzimšanas mēnešiem. Tādā veidā daļa maijā reģistrēto vēlāk nokļūs starp aprīlī dzimušajiem, bet maijā dzimušo skaitu papildinās tie, kuru dzimšana maijā tika reģistrēta jūnijā. Tādu pārbīžu summā sākotnējie un galīgie dati mēdz atšķirties līdz pat simtam jaundzimušo mēnesī, t.i., jūtami vairāk par 47 jaundzimušajiem. Līdz pat galīgo 2018. gada datu paziņošanai 2019. gada pavasarī varēsim gan cerēt, ka šā gada maija rādītājs pieaugs no +47 līdz +147, gan arī bažīties, ka +47 beigās kļūs par -4, par – 7 u.tml.

Piebildi prasa arī apgalvojums par 20 mēnešus ilgo dzimstības sarukuma periodu. No tā varētu, pirmkārt, izņemt laukā un nosaukt par stabilitātes mēnešiem 2016. gada augustu ar -2 jaundzimušajiem pret 2015. gada augustu un 2017. gada septembri ar -1 jaundzimušo pret 2016. gada septembri un, otrkārt, sadalīt ilgo dzimstības sarukuma periodu divos periodiņos pirms un pēc 2017. gada jūlija ar +7 jaundzimušajiem pret 2016. gada jūliju. Tomēr nebūtu godīgi uzdot par dzimstības svārstībām tādas izmaiņas, kas gada garumā devušas -1140 jaundzimušos 2017. gadā pret 2018. gadu un -553 jaundzimušos – šā gada 5 mēnešos pret pagājušā gada 5 mēnešiem.

Ar sevis un citu mānīšanu nodarbojas valsts iestādes, iespējami ilgu laiku atrunājoties, ka ne par kādu dzimstības sarukumu nesignalizējot -11 jaundzimušie 2016. gadā pret 2015. gadu. Lai gan -11 jaundzimušo skaits tik tiešām ir niecība attiecībā pret tiem 21 968, kuri 2016. gadā piedzima, tas gads, kā jau tepat augstāk uzrādīts, dalījās precīzi uz pusēm. Visu gada pirmo pusi dzimstība auga un visu gada otro pusi – samazinājās, līdz gala rezultātā statistiskā nozīmē pilnīgi nodzēsa +224 bērnus jeb +2%, ar ko 2016. gada pirmā puse pārspēja 2015. gada pirmo pusi. Ja pavērsiens no dzimstības pieauguma uz kritumu netika oficiāli identificēts, tad valsts iestādēm uz to nebija jāreaģē. Tad atlika vien parastā politiķu un ierēdņu retorika par dzimstības veicināšanu, kas kopš padomju laika nav mainījusies un nemainās arī atkarībā no dzimstības kritumu vai atkopšanās periodiem pēc Latvijas Republikas atjaunošanas.

Arnis Kluinis

Pievienot komentāru