autotirgus | biznesam | būvniecība | ceļojumi | finanses | izglītība | lauksaimniecība | mājai | mediji | īpašums | pārtika | parvadājumi | ražošana | skaistums | tehnoloģijas | tiesības | tirdzniecība | veselībai

Zviedrijā namīpašniekiem māju siltināšana atmaksājas

Stokholmā sods ēkas īpašniekam par lāsteku nenotīrīšanu var būt līdz pat 200 000 zviedru kronu (15 900 latiem), tādēļ zviedru namsaimniekiem jumtu tīrīšana un bēniņu siltināšana un blīvēšana vienmēr atmaksājoties, intervijā portālam “Nozare.lv” sacījis latviešu izcelsmes zviedru energotaupības eksperts Andrejs Ritums.

“Zviedrijā vietējā policija skatās, vai pie ēkām neveidojas lāstekas, un brīdina – ja tās nenovāks nedēļas laikā, īpašniekam draud sods. Soda mērs Stokholmā ir samērā bargs, īpašos apstākļos no saimnieka pat tiek prasīts 200 000 zviedru kronu (15 900 latu). Taču katrā pilsētā tas ir atšķirīgs,” Ritums teica.

Tajā pašā laikā Rīgā par nenotīrītu jumtu un nenovāktām lāstekām pašvaldības noteikumi paredz administratīvo sodu līdz 250 latiem privātpersonām un 1000 latu juridiskām personām, raksta IR.lv

Ritums sacīja, ka lāsteku veidošanās parasti ir sliktas ēkas siltumekonomijas simptoms, ko var novērst, siltinot bēniņus un blīvējot vietu, kur jumts pieguļ mājas sienai. “Lāstekas rodas, jo vieta, kur savienojas siena un jumts, nav siltināta un parasti arī nav noblīvēta. No mājas iekšējā siltuma kūst sniegs, mājā arī iekļūst aukstais gaiss,” sacīja Ritums.

Eksperts uzskata, ka šādu problēmu var risināt divējādi – jau pirms ziemas siltināt un blīvēt šīs vietas vai arī jumta renēs un caurulēs ievilkt īpašus elektriskos vadus, kas silda un kausē ledu, lai nerastos lāstekas. Tā to dažos gadījumos dara Zviedrijā, jo siltināt un blīvēt vecāku ēku jumtus var izrādīties par dārgu,” stāstīja Ritums.

Viņš skaidroja, ka gan šādu remontu, gan cauruļu un reņu sildīšanas izmaksas Zviedrijas apstākļos ir saprātīgas, jo sods par nenotīrītiem jumtiem un lāstekām var būt ļoti bargs. Ritums arī sacīja, ka, pareizi siltinot bēniņus un mazinot siltuma zudumus caur logiem, zviedru namsaimnieks jebkurā gadījumā ietaupīs no 10% līdz 30% no apkures izmaksām.

Ritums 1973.gadā beidzis Zviedrijas Karalisko tehnisko augstskolu Stokholmā ar būvinženiera grādu. Jau būvniecības konsultanta darba laikā viņš sācis interesēties par energotaupību mājokļos un ēkās. Viena no Rituma specialitātēm ir tā sauktā termografēšana jeb ēku attēlu veidošana infrasarkanajā spektrā, lai veiktu siltuma zuduma analīzes un rekomendācijas.

Autors: IR.lv

Pievienot komentāru